Balvu tirgū pārdevēja pastāstīja kāpēc tirgotāji uzreiz pircējiem neatklāj cenas

Daudzus gadus es regulāri pērku gaļu vietējā tirgū, un viena detaļa mani pastāvīgi pārsteidz: gandrīz nevienam gaļas gabalam nav cenas zīmes.

Tā nav tikai nejauša neuzmanība, kā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Gadu gaitā, apmeklējot tirgu, esmu sapratis, ka uzmanība detaļām ir izšķiroša, pērkot ātri bojājošos produktus, īpaši gaļu. Un šis cenu zīmju trūkums nav tikai nolaidība, bet gan pārdevēju apzināta stratēģija, lai palielinātu savu peļņu.

Mana pieredze liecina, ka šī prakse slēpj elastīgu, pareizāk sakot, manipulatīvu cenu politiku. Pārdevēji, kuriem nav fiksētu cenu, var pielāgot gaļas cenu atkarībā no klienta. Tas atgādina sava veida “uz vērtību balstītu pieeju” cenu noteikšanai.

Vērojot viņu darbu, es sapratu, ka cenu ietekmē viss – sākot ar klienta izskatu (apģērbu, apaviem, automašīnu, ar kuru viņš brauc) un beidzot ar komunikācijas veidu. Turīgāka izskata cilvēks, kurš rīkojas mierīgi un pārliecināti, visticamāk, saņems augstāku cenu nekā pircējs, kurš izskatās pieticīgāks vai steidzas. Pat pārdevēja noskaņojums, neatkarīgi no tā, vai viņš ir noguris vai labā noskaņojumā, var ietekmēt galīgo cenu.

VIDEO:

Viņi novērtē, cik viegli ir vienoties ar pircēju, cik neatlaidīgs viņš būs savās prasībās un cik zinošs viņš ir par gaļas cenām. Tas atgādina pokera spēli, kurā pārdevēji prasmīgi manipulē ar informāciju, lai maksimāli palielinātu savu priekšrocību.

Cenu zīmju neesamība liedz pircējiem iespēju salīdzināt dažādu pārdevēju cenas, objektīvi novērtēt produkta vērtību un pieņemt racionālu lēmumu. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus pircējiem, ļaujot pārdevējiem izmantot informācijas asimetriju. Galu galā pircējs maksā nevis par gaļas kvalitāti un svaru, bet gan par neredzamiem faktoriem, ko novērtē pārdevējs.

Lasi vēl: Atceraties tās padomju “bumbiņas” ar galaktiku iekšpusē – es atklāšu, kāpēc tās vairs neražo

Manuprāt, šāda prakse ir negodīga un liedz pircējiem tiesības uz brīvu izvēli un piekļuvi taisnīgai cenai. Caurspīdīgas cenu noteikšanas vietā mums ir situācija, kad cena kļūst par sarunu objektu un ir atkarīga no pārdevēja subjektīvā vērtējuma.

Es domāju, ka tas ir iemesls. Ko jūs par to domājat?